Daudzas komandas ir atklājušas, ka veiklās sanāksmēs var strādāt efektīvāk. Produktivitāte ir atkarīga no skaidra un strukturēta darba. Visiem uzdevumiem ir noteikti termiņi, lai komandas vienmēr strādātu laikā. Šajā darbnīcā veiklo procesu eksperts Dags Rouzs skaidros, kā padarīt veiklās sanāksmes efektīvākas. Tas sniedz padomus par galvenajām aktivitātēm, piemēram, plānošanu, galveno sanāksmju organizēšanu, sprintu plānošanu. Jūs arī uzzināsit, kā izvairīties no izplatītām kļūdām un nodrošināt konsekventu projektu progresu.

Produktīvākas tikšanās

Pastāvīgi mainīgajā biznesa pasaulē organizācijām ir jāpielāgojas, lai palielinātu savu produktivitāti un radošumu. Sanāksmes ir nepieciešamas, un elastība kļūst arvien svarīgāka. Iespējams, esat dzirdējuši par veiklo metodi, bet kas tas ir? Tā ir mūsdienīga koncepcija, kas ir attīstījusies pēdējos gados, taču tā nav jauna: tā radās 1990. gadu sākumā un no jauna definēja projektu vadību un komandas darbu. Tas veicina dialogu starp visām projektā iesaistītajām pusēm.

Kas ir agile metodika?

Pirms iedziļināmies detaļās, apskatīsim dažus pamatjēdzienus. Kā jau minējām iepriekš, pēdējo divu desmitgažu laikā veiklā izstrāde ir kļuvusi par standartu programmatūras izstrādē. Agilās metodes tiek izmantotas arī citās nozarēs un uzņēmumos. Neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai nē, tā milzīgā popularitāte ir nenoliedzama. Ja vēl neesat to izdarījis, iepazīstieties ar pamatiem.

Kas jums jāzina par veiklo metodi, ir tas, ka, lai gan tā bieži tiek aprakstīta vai uztverta kā darba veids (pakāpenisks process), patiesībā tā ir domāšanas un darba vadības ietvars. Šis ietvars un tā pamatprincipi ir aprakstīti veiklās programmatūras izstrādes manifestā. Agile ir vispārīgs termins, kas nenozīmē īpašu metodoloģiju. Faktiski tas attiecas uz dažādām “agile metodoloģijām” (piemēram, Scrum un Kanban).

Tradicionālajā programmatūras izstrādē izstrādes komandas bieži cenšas pabeigt produktu, izmantojot vienu risinājumu. Problēma ir tā, ka bieži vien tas aizņem vairākus mēnešus.

Agile komandas, no otras puses, strādā īsos periodos, ko sauc par sprintiem. Sprinta garums katrā komandā ir atšķirīgs, bet standarta garums ir divas nedēļas. Šajā periodā komanda strādā pie konkrētiem uzdevumiem, analizē procesu un cenšas to uzlabot ar katru jaunu ciklu. Galīgais mērķis ir radīt produktu, ko var iteratīvi uzlabot turpmākajos sprintos.

Turpiniet lasīt rakstu oriģinālajā vietnē →