Kā tehnoloģiju uzņēmumi vāc datus?
Lielie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram google, Facebook un Amazon apkopo lietotāju datus vairākos veidos. Šos datus var ievākt no lietotāju mijiedarbības ar šiem uzņēmumiem, piemēram, Google veiktajiem meklējumiem, ziņām Facebook vai pirkumiem vietnē Amazon. Dati var tikt vākti arī no trešo pušu avotiem, piemēram, mārketinga uzņēmumiem, valsts aģentūrām un sociālajiem medijiem.
Apkopotie dati var ietvert tādu informāciju kā lietotāja atrašanās vieta, apmeklētās vietnes, izmantotie meklēšanas vienumi, ziņas sociālajos tīklos, veiktie pirkumi un mijiedarbība ar citiem lietotājiem. Tehnoloģiju uzņēmumi izmanto šos datus, lai izveidotu lietotāju profilus, kurus var izmantot, lai atlasītu konkrētas reklāmas katram lietotājam.
Tomēr tehnoloģiju uzņēmumu veiktā datu vākšana ir radījusi bažas par lietotāju privātumu. Lietotāji var nezināt, cik daudz datu par viņiem tiek savākts vai kā šie dati tiek izmantoti. Turklāt datus var izmantot ļaunprātīgiem mērķiem, piemēram, identitātes zādzībām vai kibernoziegumiem.
Nākamajā raksta daļā apskatīsim, kā uzņēmumi izmanto šos datus mērķtiecīgu reklāmu veidošanai un ar šo praksi saistītos riskus.
Kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi vāc mūsu datus?
Mūsdienās arvien vairāk tehnoloģiju izmantojam mūsu ikdienas uzdevumos. Viedtālruņi, klēpjdatori un planšetdatori ir daļa no mūsu ikdienas. Tomēr šīs tehnoloģijas arī apkopo datus par mūsu uzvedību, vēlmēm un paradumiem. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi izmanto šos datus, lai izveidotu mērķtiecīgas reklāmas patērētājiem.
Lielie tehnoloģiju uzņēmumi vāc šos datus no dažādiem avotiem, tostarp sīkfailiem, konta informācijas un IP adresēm. Sīkfaili ir faili, kas tiek glabāti mūsu datoros un satur informāciju par mūsu pārlūkošanas paradumiem. Konta informācija ietver informāciju, ko mēs sniedzam vietnēm, kad veidojam kontu, piemēram, mūsu vārds, e-pasta adrese un vecums. IP adreses ir unikāli numuri, kas piešķirti katrai ierīcei, kas savienota ar internetu.
Pēc tam šie uzņēmumi izmanto šos datus, lai izveidotu mērķtiecīgas reklāmas patērētājiem. Viņi analizē savāktos datus, lai noteiktu patērētāju vēlmes, un sūta viņiem reklāmas, pamatojoties uz viņu interesēm. Piemēram, ja patērētājs internetā meklē sporta apavus, lielie tehnoloģiju uzņēmumi var šim patērētājam nosūtīt sporta apavu sludinājumus.
Šīs mērķauditorijas reklāmas var šķist noderīgas patērētājiem, taču tās arī rada bažas par privātumu. Patērētāji var neapzināties par viņiem savākto datu apjomu, vai arī viņi var nebūt apmierināti ar šo datu izmantošanu, lai izveidotu mērķtiecīgas reklāmas. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi vāc un izmanto mūsu datus, kā arī likumus un noteikumus, kas regulē privātumu.
Nākamajā daļā apskatīsim privātuma likumus un noteikumus visā pasaulē un salīdzināsim atšķirības starp valstīm.
Kā lietotāji var aizsargāt savus personas datus?
Tagad, kad esam redzējuši, kā tehnoloģiju uzņēmumi izmanto mūsu personas datus un kā valdības un regulatori cenšas aizsargāt mūsu privātumu, redzēsim, ko mēs kā lietotāji varam darīt, lai aizsargātu savus personas datus.
Pirmkārt, ir svarīgi apzināties, ko mēs kopīgojam tiešsaistē. Sociālie tīkli, lietojumprogrammas un vietnes var ievākt informāciju par mums, pat ja mēs viņiem to nepārprotami neatļaujam. Tāpēc mums ir jāapzinās, kādu informāciju mēs kopīgojam tiešsaistē un kā to var izmantot.
Pēc tam mēs varam veikt pasākumus, lai ierobežotu kopīgojamās informācijas apjomu. Piemēram, mēs varam ierobežot atļaujas, ko piešķiram lietotnēm, neizpaust savu atrašanās vietu, izmantot e-pasta adreses un segvārdus, nevis mūsu īsto vārdu, kā arī neuzglabāt sensitīvu informāciju, piemēram, mūsu sociālās apdrošināšanas numuru vai tiešsaistes bankas informāciju.
Ir svarīgi arī regulāri pārbaudīt mūsu tiešsaistes kontu konfidencialitātes iestatījumus, ierobežot publiski kopīgojamo informāciju un ierobežot piekļuvi mūsu kontiem un ierīcēm, izmantojot spēcīgas paroles un iespējojot divu pušu verifikāciju.
Visbeidzot, mēs varam izmantot tādus rīkus kā reklāmu bloķētāji un pārlūkprogrammu paplašinājumi, lai ierobežotu tiešsaistes izsekošanu un datu vākšanu, ko veic reklāmdevēji un tehnoloģiju uzņēmumi.
Rezumējot, mūsu personas datu aizsardzība tiešsaistē ir ikdienas darbs. Apzinoties, ko mēs kopīgojam, ierobežojot kopīgojamās informācijas apjomu un izmantojot rīkus tiešsaistes izsekošanas ierobežošanai, mēs varam aizsargāt savu privātumu tiešsaistē.
